svētdiena, 2009. gada 1. marts

LŪDZU PALĪDZIET! SVARĪGI! (OBLIGĀTI IZPLATIET DRAUGIEM!)



Lūdzu palīdziet mūsu ģimenei! Ekonomiskās krīzēs iespaidos esam nonākuši kritiskā situācijā. Pagaidāmi tā nav neglābjama, bet bez Jūsu palīdzības drīz būsim nonākuši bezizejā, un uz ielas. Es, atšķirībā no citiem palīdzības lūdzējiem, negrasos Jums melot, bet būšu, iespēju robežās, godīgs.

Krīzes dēļ es zaudēju savu darbu. Sieva visu laiku bijusi mājsaimniece, jo mums ir trīs bērni. Bezdarbnieka pabalstu drīz vairs nesaņemšu. Lai gan bijām izveidojuši iekrājumus, tie jau sen ir izputējuši. Ja mēs drīzumā netiksim pie naudas, mūsu māju atsavinās un mūs visus izliks uz ielas. Mani. Sievu. Un mūsu trīs bērnus. Uz IELAS! Mums nebūs, kur palikt, un valsts mums ATSAKĀS palīdzēt. Uz sociāliem pabalstiem varam necerēt - tā mums skaidri pateica.

Citi šādā situācijā varbūt sāktu stāstīt pasaciņas par to, ka bērni slimo ar diabētu, ka paši ir invalīdi, bet es neesmu tāds. Es jau no sākta gala teicu, ka taisos, iespēju robežās, būt pilnīgi GODĪGS!

Krīzes dēļ bijām spiesti bērnu izglītības fondu notērēt (aizbraucām uz Lasvegasu, jo mēs vēlējāmies naudu divkāršot, lai būtu papildus rezerves, bet krīze skārusi arī tās pilsētas ruletes galdus), tāpēc mans pilnīgi veselais sešpadsmitgadīgais puisis nevarēs braukt mācīties Hārvardas Universitātē, kā bija plānots. Meita, savukārt, nevarēs apprecēt viņas sociālai situācijai atbilstošu (princi, miljonāru) vīrieti, jo nebūs nauda Dolce&Gabanna apģērbiem. Mums arī nav nauda, lai balinātu zobus, un mums nekāda gaiša nākotne (it īpaši meitai un sievai) nevar būt bez žilbinošiem smaidiem, kuri, bez tam, vairs nav tik žilbinoši, jo nevaram vairs atļauties tieši to zobpastu, kuru vajag, tādēļ JAU DIVAS DIENAS esam iztikuši ar parasto Colgate!

Jā, un trešais bērns! Tā ir tik bēdīga situācija, ka pat par to negribu runāt. Kā lai četrgadīgs puika izaug gudrs un spēcīgs, ja brokastīs nevar ēst Belugas kaivāru; ja pusdienās nepietieks naudiņa omāriem; ja vakariņās nebūs ierastais Kobe steiks?

Neierosiniet pārdot nieri, jo to ceļu jau esmu mēģinājis. Pircējs teica, ka manas nieres esot pārāk nodzertas! Varbūt jau tā arī ir, bet Jums ir jāsaprot, ka lai nezaudētu savu sociālo dzīvi, es bieži vien esmu spiests pie rīta kafijas dzert (un viesiem piedāvāt) Hennessey XO, bet pusdienās bieži vien nākas malkot smalkus franču vīnus, un ja es vakarā necienāšu sievu ar šampanieti, tā mani pametīs un ģimene izjuks! UN TĀ BŪTU KATASTROFA!

Jā - runājot par sievu, viņai arī neiet viegli. Aiz milzīgajām raizēm par mūsu ģimenes nākotni viņas pupi ir sākuši nošļukt, un kaut kas lietas labā ir jādara - ja nekas netiks darīts baidos, ka nabadzīte DARĪS SEV GALU!

Es ļoti ceru uz Jūsu ATBALSTU un PALĪDZĪBU!

Patiesā cieņā,

Ainārs Šlesers ar ģimeni


Ziedojumus lūdzu pārskaitīt uz Satiksmes ministrijas kontu:

PVN reģ. Nr. LV90000088687
Adrese: Gogoļa iela 3. Rīga. LV-1743
Valsts kase, Bankas kods: TRELLV22
konts LV85TREL2170010030000

NEAIZMIRSTIET NORĀDĪT "IZGLĀBT ŠLESERU" KĀ PĀRSKAITĪJUMA MĒRĶI!

P.S. IZPLATIET ŠO ZIŅU VISIEM DRAUGIEM UN PAZIŅĀM!!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru